31 augusts 2018

“…nopietns trieciens pētnieciskajai žurnālistikai…” - Korupcijas un organizētās noziedzības izpētes centrs (OCCRP)

Foto Michael Gaida from Pixabay

Ar tik nopietniem vārdiem Autortiesību direktīvu (2016/0280) raksturo pētnieciskās žurnālistikas centrs, kurš atklāja Latvijas banku iesaisti Krievijas un citu totalitāru valstu valdības naudas atmazgāšanu (Laundromat). Arī citi zinātnieki un izdevēji iestājās pret piedāvāto direktīvas versiju, kuru parlamentā atbalsta Latvijas partijas – “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā Apvienība” (“Attīstībai/Par” vēl domā). EP deputātes Jūlijas Redas sagatavots materiāls palīdzes saprast problēmas būtību.


Eiropas Savienības direktīvas “Par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū” 11. pants paredzēts preses izdevumu aizsardzībā attiecībā uz digitālu izmantošanu un ar to paplašina to tiesības. Tautā šo sauc par “linku nodokli”, “snipeta nodokli”, “izdevēja tiesības”, “blakus tiesības”, vai “papildus tiesības”, “canon AEDE” vai “Google nodoklis”.

Kāds ir ES Komisijas priekšlikums?
Jebkurš, kurš izmanto žurnālistikas tiešsaistes satura fragmentus, vispirms saņem licences no izdevējas. Šīs jaunās tiesības izdevējiem būtu jāpiemēro 20 gadus pēc publicēšanas. Tiešsaistes satura fragments (snippets) – ir links (saite, zibenstaka), kuru Jūs iekopējat sociālā tīkla un tas pārvēršas ziņu plūsmā par attēlu un raksta virsrakstu.
Lūk, piemērs. Uz augšā redzamā foto var redzēt, kā izskatās mana paša snippets – foto no publicēta raksta un raksta virsraksts. Direktīva piedāvāt paplašināt izdevēja tiesības uz šo snipetu un pirms Jūs iekopējat to savā sociālā tīklā, Jums jāiegādājas no tā licence. Vai vienkārši sakot, Jums jāsamaksā par to, lai Jūs varētu iekopēt linku sociālā tīklā.

Kāds nolūks ir šīm izmaiņām pēc ES Komisijas domām?
Eiropas Komisijas vēlās palielināt ienākumus Eiropas izdevējiem, ļaujot viņiem iekasēt no Interneta platformām naudu par snippetu rādīšanu lietotājiem (par to, ka Jūs redzat foto un daļu no teksta savā ziņu joslā). Komisija vēlās likt par snippetiem maksāt Google, Facebook, Twitter un Pinterest, kuri ļauj Jums nokļūt līdz ziņu saturam.

Kādas būs sekas pēc šī Direktīvas pieņemšana?
  1. Visdrīzāk nekas nesanāks: mēģinājums šo ideju ieviest Eiropas Savienībās neizdosies, jo Vācija un Spānija jau to mēģinājuši darīt – tikai plašāk un ilgāk. Vācijas mēģinājums ieviest šādu likumdošanu ar tiesas lēmumu tika pasludināts par spēku neesošu. Spānijas gadījumā tas negatīvi ietekmēja iespēju piekļūt informācijai par Spāniju (Google vienkārši pārstāja rādīt ziņas no Spānijas ziņu tīmekļiem un turpina tos nerādīt). Žurnālisti šajās valstīs pēc likuma stāšanas brīža papildus ienākumus nav saņēmuši.
  2. Uzbrukums hipersaitēm: ņemot vērā, ka lietotājiem pirms klikšķināšanas uz saiti ir jāzina, kur tā aizvedīs, tad tīmekļa vietnes praktiski visos gadījumos iekļauj tajā snippetu, kā daļu no saites. Tātad ierobežojot snippetu izlietošanu, tiks ierobežota saišu izvietošana.
  3. Vārda brīvības un informācijas pieejamības ierobežošana: šie noteikumi ierobežos ne tikai uzņēmumus, bet arī privātpersonas, kuras publicē saites ar snippetiem, piemēram blogerus. Ņemot vērā, ka blakus tiesības, atšķirībā no autortiesībām, nav jāpiemēro oriģinālam saturam, tās aizsargās tikai īsus un neaktīvus satura fragmentus, piemēram tikai virsrakstus.
  4. Veicinās melīgu ziņu (fake news) izplatīšanai: Padarot saišu (ar snippetiem) izvietošanu par juridiski riskantu vai dārgu, tas mazinās ticamu ziņu izplatību. Bet ņemot vērā, ka “fake news” un propagandas vietnes, visticamāk, nepieprasīs maksu par snippetu izplatīšanu, tad nepatiesās ziņas kļūs krietni manāmākas sociālos tīklos.
  5. Ierobežos ar ziņām saistītus tehnoloģiju iesācējuzņēmums (stārtapus), kurš jau tā ir sarežģīt un prasa patstāvīgus meklējumus pēc inovācijām un eksperimentiem, lai atrastu jaunus uzņēmējdarbības modeļus, auditorijas sasniegšanas veidus, faktu pārbaudi un cīņu ar nepatiesām ziņām.
  6. Nelielie izdevēji nonāks nelabvēlīgā situācijā: ziņu agregātori (kuri vāc saites) veido vienlīdzīgus spēles noteikumus neatkarīgiem izdevējiem, kuriem nav atpazīstama zīmola un palīdz tiem sasniegt vēlamo auditoriju (viens no Latvijas vecākiem agregatoriem - http://nekur.lv/  būs vienkārši spiests pārtraukt savu darbību vai mazināt tā kvalitāti).
  7. Ir pretrunā ar Berneskonvenciju par literatūras un mākslas darbu aizsardzību, kura garantē tiesības citēt ziņu rakstus un veidot “preses apskatus”.
Sabiedriskās debatēs
Komisija un ziņu aģentūru lobijs vairākkārtīgi apgalvojuši, ka “indivīdi un hipersaites netiks skartas ar šo pantu”, bet šie paziņojumi neatbilst direktīvas tekstam:
  • Saites satur snippetus, tātad ierobežojot snippetus, tiek ierobežotas saites.
  • Kamēr autortiesību izņēmumi turpinās tikt pielietoti, vairākās Eiropas Savienības valstīs (piemēram, Vācijā), lietotāji daloties ar ziņu snippetiem bez papildus komentāriem vai konteksta, joprojām nav iekļauti izņēmumos, piemēram par ziņas citēšanu.
  • Tādām platformām, kā sociālie tīkliem, vajadzētu liegt lietotājiem dalīties ar saitēm, kuras satur nelicencētus snippetus, kas tieši ietekmēs to, ko Interneta lietotāji var vai nevar darīt.
Ziņu industrijā apgalvo, ka direktīva “piešķirs viņiem tās tiesības, kuras jau ir citu autordarbu autoriem”, piemēram, kā mūzikas izdevējiem. Šis arguments ignorē būtisku atšķirību: mūzikas izdevēja ieguldījums pārvēršot dziesmu, pierakstītu uz papīru, konkrētā ierakstā ir pašsaprotams, kamēr žurnālista uzrakstīts raksts un tā publikācija tīmekļa vietā ir grūti sadalāma un nepieprasa jaunus autortiesību slāņus.

Neatkarīgi zinātnieki vienprātīgi kritizē priekšlikumu:
  • “Slikts tiesību akts… var traucēt brīvai informācijas plūsmai, kas būtiski svarīgi demokrātijas pastāvēšanai… var kaitēt žurnālistiem… visdrīzāk paātrinās pastāvošo spēku nevienlīdzību mediju tirgū… neaizsargā pret viltus ziņām (fake news)… nav ekonomiskā pamatojuma šādu papildus tiesību ieviešanai”169 zinātnieki, kuri darbojās intelektuālo īpašumu, Interneta tiesību, cilvēktiesību un žurnālistikas nozarēs.
  • “Pastāv neatkarīgā zinātniska vienprātība, ka 11. pants […] nevar tikts atbalstīts.” – vadošie Eiropas centri, kas pēta intelektuālo īpašumu un jauninājumu likumus.
  • “Nevajadzīgi, nevēlami, radīs nepieņemamu nenoteiktības līmeni un maz ticams, ka kaut kas no tā izdosies.”37 intelektuāla īpašuma profesori un zinātnieki.
  • “Iejaukšanās vārda brīvībā”, “prese var zaudēt sabiedrības sargsuņa funkciju”profesors von Eechoud.
  • “Pretēji mērķim izveidot Vienoto Digitālo Tirgu”, “kaite autoru interesēm”, “negatīvi ietekmēs nelielos izdevējus”, “riskē ar nevēlamu ietekmi uz visas autortiesību sistēmas pieņemšanu un leģitimitāti” - Uni Strasbourg.
  • “Neveicinās kvalitatīvu žurnālistiku”, “ekonomiski negatīvi ietekmēs autorus”, “tieši ietekmēs Eiropas iedzīvotāju saziņu tiešsaistē”, “neradīs papildus ieņēmumus preses izdevumiem”profesors Peukert.
  • “automātiski radīs privilēģijas lieliem (ASV) tiešsaistes ziņu nodrošinātājiem, piemēram Google”, “Maziem (Eiropas) uzņēmumiem un iesācējuzņēmumiem (stārtapiem) tiks liegts iekļūt šajā attīstības tirgū”Eiropas autortiesību biedrība.
  • “Galīgā rezultātā… nonāksim… pie turpmākas tirgus koncentrācijas un mazākas informācijas daudzveidības.”profesors Senftleben.

Vairāki ieinteresētie nozares dalībnieki, kuri gūtu labuma no šī direktīvas piedāvājum, arī aicina to noraidīt:
  • “tas būs nopietns trieciens pētnieciskajai žurnālistikai un būs milzīgs atpakaļ solis cīņā pret nepatieso informāciju” - Korupcijas un organizētās noziedzības izpētes centrs (OCCRP).
  • “Uzbrukums inovācijām…”, “nelietderīga, neproduktīva un nav visu izdevēju interesēs…”, “slikta priekš konkurences, mediju plurālisma un Interneta lietotājiem…”, “Nopietns negatīvs efekts preses kvalitātei, uzskatu un vārda izpausmes brīvībai” - Eiropas novatorisku mediju izdevēji.
  • “Šis piedāvājums apgrūtinās mums iespēju būt sadzirdētiem, lai sasniegtu jaunus lasītājus un jaunas auditorijas. Tas rada jaunus šķēršļus starp mums un mūsu lasītājiem. […] Mums būs grūtāk sevi stādīt priekšā, atklāt un piekļūt mūsu lasītājiem tiešsaistē. Mūsu lasītājiem tagad būs grūtāk sadarboties ar mūsu stāstiem tiešsaistē, dalīties ar saitēm vai mūsu virsrakstiem. Mums būs grūtāk attīstīt jaunus informācijas avotus un ieviest inovācijas mūsu uzņēmējdarbībā.” - Neatkarīgo izdevēju alianse, tostarp 900 periodikas izdevēju Spānijā un 155 vietējie laikraksti Itālijā
  • “[Plāns] noslāpēt digitālās transformācijas procesu”- lielākais Spānijas preses izdevums “El Pais”.
  • “[Plāns] draud […] samazināt visas Eiropas Savienības izdevēju nozares konkurētspēju.”71 neatkarīgie publicisti.


Atvērtās zinātnes aizstāvji direktīvas piedāvājumu sauc par “ievērojams drauds informētai un izglītotai sabiedrībai”.

Nevalstiska organizācija “Open Media” kampaņas #SaveTheLink savāca 12 000 atsauksmes par Komisijas apspriedei par direktīvu un kampaņu tiešsaistē atbalstīja  135 000 cilvēki.

Eiropas Parlamentā
  • Vadošās juridisko lietu komisijas ziņotājs Aksels Voss (Axel Voss, EPP – Eiropas Tautas partija (kuras sastāvā ir partija “Jaunā Vienotīb”), Vācija) vēlas ieviest linku nodokli, kā neatņemamas tiesības, kas nozīmē, ka izdevējiem jāpieprasa maksa par linku, grib viņi to vai nē. Viņa priekšgājējs, Eiropas Parlamenta deputāte Comodini, ierosināja atvieglot izdevējiem iespējas īstenot savas autortiesības, nevis radīt jaunas blakus tiesības, bet pēc tam atstāja savu vietu Parlamentā. Komitejas pasūtītājs pētījums par direktīvas piedāvājumu ieteica apturēt tā ieviešanu.
  • Šobrīd direktīvu pieņemšanai Parlamentā virza divas partijas EPP (tās sastāvā partija “Jaunā Vienotība”) un ALDE, bet partijas S&D, Greens/EFA (to sastāvā “Latvijas Krievu Savienība” (ievēlēti gan no PCTVL) iestājās par direktīvas piedāvājuma noraidīšanu.
  • Rūpniecības komiteja vēlas paplašināt direktīvas piedāvājumu un iekļaut tajā arī zinātniskas publikācijas (uzbrukums brīvai piekļuvei), un piešķirt tām papildus tiesības, līdzīgi, kā izdevējiem.
  • Kultūras komisija piekrīt direktīvas piedāvājumam, bet mēģina tajā iekļaut tajā izņēmumu “legālai lietošanai” priekš “individuāliem lietotājiem, kuri rīkojās personīgos un nekomerciālos nolūkos”, bet neiekļauj izņēmumos tiešsaistes satura fragmentus sociālos tīklos. Viņi piedāvā noteikt autora tiesības uz linkiem uz 8 gadiem (direktīva šobrīd piedāvā termiņu uz 20 gadiem).
  • Iekšēja tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības komisijas nespēja panākt vienotu lēmumu, saistībā ar direktīvas piedāvājumu.

Vairāki Eiropas Parlamenta deputāti, pievienojušies parlamentārietes Jūlijas Redas veidotā video, lai saglabātu brīvu Internetu.

Tu vari ietekmēt Eiropas Parlamenta balsojumu

Uzraksti Latvijas parlamentāriešiem, ka tu vēlies saglabāt piekļuvi uzticamiem preses izdevumiem! Tas ir ātri un viegli. Izmanto SaveTheLink.org vai arī SaveYourInternet.eu.

Saistītie ieraksti:



Nav komentāru: