2013. gada 13. marts, Jelgavas ledus halle. Otrā izslēgšanas spēlē starp HK "JLSS/Zemgale" un "Liepājas Metalurgs 2" (precīzāk "Liepājas Metalurgs 1,5") kārtējo reizi pierādīja, ka Jelgavas komanda ir ļoti laba un spēcīga vienība. Un apgalvojums nav balstīts uz statistikas datiem un rezultativitātes punktiem, bet gan uz sportisko garu un komandas vienotības garu.
Jau ilgi pirms šim spēlēm bija skaidrs, ka liepājnieku vienība, pastiprināta ar spēlētājiem no Baltkrievijas čempionāta, kārtējo reizi sados pa pakaļu Latvijā spēlējošam komandām. Netaisnības sajūta sakāpa neizmērāmos apmēros. Lai arī šī pastiprināšana atbilsta čempionāta nolikumam, tomēr tas nav godīgi pret vīriem, kuri cīnījās veselu sezonu un tagad spiesti zaudēt dēļ tā, ka pretinieku komanda ar vienu kustību, momentāni palielina savu klasi.
Cepuri nost jelgavniekiem, kuri atbildes spēlē stādīja priekšā ātru un skaistu spēli. Žēl, ka šoreiz Fortūna pagrieza savu pakaļpusi pret Zemgales galvaspilsētas hokejistiem. Atšķirība no Rīgas Dinamo faniem, HK "JLSS/Zemgale" atbalstītāji beidzoties sezonai ir apmierināti ar savu komandu un apmeklētāju skaits nākamā sezonā noteikti nemazināsies, bet tikai palielināsies, jo mums ir savs Jelgavas hokejs. Mums ir savas tradīcijas un sava kultūra. Protams rīdzinieki par to tikai paņirgs, bet mums lauku zēniem tas netraucē, jo mūsu pusē it ticība un degsme.
Ierakstīt komentāru