Ir pagājuši pirmie 12 mēneši, kopš jaunajā sastāvā, ar aktīvu sabiedrības pārstāvju līdzdalību, strādā Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Satiksmes kustības drošības komisija (SKDK). Šis gads man personīgi ir bijis intensīvs treniņš kompromisu mākslā – kā sabalansēt iedzīvotāju vēlmes pēc miera ar uzņēmēju vajadzībām, normatīvajiem aktiem un, pats galvenais, pilsētas reālo budžetu.
Lēmumu fabrika: 150 jautājumi un budžeta realitāte
Skaitļi runā paši par sevi. Gada laikā esam caurskatījuši un lēmuši līdz 150 atsevišķiem jautājumiem. Vidēji katrā sēdē izskatām ap 20 punktiem, kas prasa 3,5 līdz 4 stundas intensīva darba. Un runa nav tikai par ceļa zīmju pārvietošanu. Mēs lemjam par ātruma ierobežojumiem, gājēju pārejām, mikromobilitāti (piemēram, "Bolt" skrejriteņu novietošanu) un krustojumu caurlaidību.
Taču šogad saskārāmies ar ļoti skarbu, bet racionālu mācību – uz papīra varam pieņemt daudz labu lēmumu, bet "Pilsētsaimniecības" kapacitāte un pašvaldības budžets nav bezizmēra. Pavasarī un vasarā apstiprināto satiksmes izmaiņu apjoms bija tik liels, ka nācās veikt provizorisko izmaksu apkopojumu, revidēt prioritātes un prasīt papildu finansējumu budžeta grozījumos. Satiksmes drošība maksā reālu naudu.
Galvenās izskatīto jautājumu kategorijas
Komisijas darba lauks aptver plašu spektru – no vienas ceļa zīmes uzstādīšanas līdz pat pilsētas mēroga mobilitātes un plānošanas risinājumiem:
-
Stāvēšanas un apstāšanās kārtība dzīvojamajos rajonos un pie iestādēm:
- Laika ierobežojumi pie skolām, bērnudārziem un sabiedriskām iestādēm (piem., Mātera ielā, pie sākumskolas, pie bērnudārza „Kamolītis”, Vecpilsētas ielā pie tūrisma centra).
- Apstāšanās aizliegumi šaurajās ielās, lai nodrošinātu operatīvā transporta piekļuvi un redzamību (Sarmas iela, Meiju ceļš, Satiksmes iela, Pērnavas iela).
-
Ātruma ierobežošana un satiksmes mierināšana:
- 30 km/h zonu ieviešana vai paplašināšana (Priežu ielā, Dārznieku un Kronvalda apkaimē, 1. līnijā, Mežmalas ielā, Kārniņu ceļā – samazinot no 90 uz 70 km/h).
- Iedzīvotāju ierosinātie ātrumvaļņi un kontroles pasākumi.
-
Gājēju un mikromobilitātes drošība:
- Jaunu gājēju pāreju vai pāriešanas vietu izvērtēšana (Asteru un Atmodas ielas krustojumā, pie Pērnavas ielas 10, Lapskalna ielā, Loka maģistrālē).
- Gājēju un velosipēdu celiņu infrastruktūras attīstības būvprojekti (Tērvetes iela).
- Mikromobilitāte – regulāri skatīti „Bolt” koplietošanas elektroskrejriteņu sezonas jautājumi, ātruma ierobežojumi, pārkāpumu statistika un drošas novietošanas prasības.
-
Būvprojektu un jauno attīstības ieceru satiksmes organizācijas saskaņošana:
- Jauni koplietošanas ceļi un piebrauktuves (Rogu ceļā, Žagaru ceļā, 5. līnijā, Dobeles šosejā, Šūmaņu ceļā, Tērvetes ielā, Draudzības ielā).
-
Krustojumu caurlaidība un satiksmes prioritātes:
- Galvenā ceļa statusa maiņa un zīmju „Dodiet ceļu” izvietojums (piem., Ganību ielas un 2. līnijas krustojumā, Skuju un Romas ielā).
- Kreisā pagrieziena aizliegumi sastrēgumu mazināšanai (Lielās ielas un J. Čakstes bulvāra krustojumā, 1. līnijas un Dobeles šosejas krustojumā).
- Luksoforu darbības režīmi diennakts tumšajā laikā.
Emocijas pret datiem un cilvēktiesībām
Vissmagākās diskusijas vienmēr rodas tur, kur saduras pretējas intereses. Klasisks piemērs bija kravas tranzīts Viskaļu apkaimē. Lai sabalansētu iedzīvotāju vēlmi pēc klusuma ar apkaimes uzņēmumu nepieciešamību strādāt, bija nepieciešamas vairākas koordinācijas apspriedes, izskatīt pašvaldības policijas iespējas vidējā ātruma kontrolē un kravas auto aizlieguma zīmju optimizācija. Ātru un vienkāršu risinājumu, ko tik ļoti mīl populisti, šādās situācijās vienkārši nav.
Otrs spilgts piemērs bija luksoforu skaņas signāli naktīs. No vienas puses – pamatota apkārtējo iedzīvotāju vēlme izgulēties klusumā. No otras – vājredzīgo un neredzīgo personu pamattiesības uz drošu un pieejamu vidi. Pēc Latvijas Neredzīgo biedrības uzklausīšanas lēmums bija viennozīmīgs – skaņas signālus neslēgsim ārā, bet tā skāņa naktīs kļūst klusāka. Vides pieejamība un cilvēka drošība vienmēr būs augstāka prioritāte par diskomfortu.
Kur lēmumi dzimst ātri?
Pretstatā smagajiem kompromisiem, komisija strādā ļoti raiti, kad lēmumi balstās neapgāžamos datos vai skaidros normatīvos. Mēs vienbalsīgi un ātri ieviešam drošības uzlabojumus pie skolām un bērnudārziem (dzeltenās līnijas, stāvēšanas laika ierobežojumi).
Tāpat bez vilcināšanās tiek noraidīti acīmredzami nepamatoti lūgumi. Ja iedzīvotājs prasa neregulētu gājēju pāreju Lapskalna ielā, bet satiksmes uzskaite uzrāda tikai 5 gājējus stundā, šāds priekšlikums tiek noraidīts, jo šķērsot ielu var arī saskaņā ar esošiem noteikumiem, iepriekš pārlicinoties par šis rīcības drošību. Tas pats attiecas uz lūgumiem uzstādīt sfēriskos spoguļus līdzvērtīgos krustojumos – tie bieži rada mānīgu drošības sajūtu. Mēs nevaram tērēt nodokļu maksātāju naudu risinājumiem, kas ignorē valsts standartus un fiziku. Komisijā visi būtu ar mieru uzstādīt lielus digitālos ekrānus ar kamerām un palielinājumu, lai maksimāli garantēt drošību, bet šādam lēmumam nebūs jēgas, jo naudas tā realizācijai neatradīsies nekad. Realitāte ir skarba.
Skats nākotnē
Pirmais gads ir pierādījis, ka sabiedrības iesaiste ļauj pamanīt to, ko no kabinetiem neredz. Taču nākamā gada galvenais izaicinājums būs nevis pieņemt jaunus lēmumus, bet gan panākt, lai apstiprinātie uzlabojumi pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk nonāktu Jelgavas ielās.
Informācijai
SKDK sabiedrības pārstāvji darbojās komisijas sēdēs bez apmaksas, ziedojot savu darba laiku, lai ievērotu sabiedrības intereses.
Ierakstīt komentāru