Tikko uzzināju, ka aizsaulē aizgāja regbija treneris Igors Umeckis. Pats pie viņa neesmu trenējies, bet ļoti labi viņu pazinu. Vēl vasarā fotografēju viņa puišu spēles, aprunājāmies. Un svarīgākos vārdus tā arī nepateicu.
Viņš bija īsts vīrs. Stingrs, bet taisnīgs. Ar smaidu uz sejas. Es esmu priecīgs, ka man bija gods ar viņu būt pazīstamam.
Izsaku savas dziļākās līdzjūtības radiniekiem.
Lasītākie raksti
-
Kad ideoloģija aizstāj zinātni: kāpēc Latvijas skolām nevajag kaimiņvalstī izgāzušos atturības dogmuIzglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere ieviest skolās uz "Teen STAR" principiem balstītu dzimumaudzināšanu nozīmē pār...
-
Pilsētas satiksme un infrastruktūra ir kā dzīvs organisms – ja vienā vietā kaut ko pamaina, tas neizbēgami ietekmē kaut ko citu. Pēdējā Je...
-
Skaļi lozungi, izvairīgas atbildes un populisma troksnis sociālajos tīklos – tā daudzi skatītāji vērtē vakardienas Saeimas vēlēšanu debate...
-
Ir vakari, kad pilsēta vienkārši iegrimst krēslā, un ir vakari, kad tā pēkšņi atver acis, ievelk dziļu elpu un sāk pukstēt pavisam citā ...
-
Ir pagājuši pirmie 12 mēneši, kopš jaunajā sastāvā, ar aktīvu sabiedrības pārstāvju līdzdalību, strādā Jelgavas valstspilsētas pašvaldības...
Kopējais lapas skatījumu skaits

This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.
Ierakstīt komentāru