Tikko uzzināju, ka aizsaulē aizgāja regbija treneris Igors Umeckis. Pats pie viņa neesmu trenējies, bet ļoti labi viņu pazinu. Vēl vasarā fotografēju viņa puišu spēles, aprunājāmies. Un svarīgākos vārdus tā arī nepateicu.
Viņš bija īsts vīrs. Stingrs, bet taisnīgs. Ar smaidu uz sejas. Es esmu priecīgs, ka man bija gods ar viņu būt pazīstamam.
Izsaku savas dziļākās līdzjūtības radiniekiem.
Lasītākie raksti
-
Kad ideoloģija aizstāj zinātni: kāpēc Latvijas skolām nevajag kaimiņvalstī izgāzušos atturības dogmuIzglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere ieviest skolās uz "Teen STAR" principiem balstītu dzimumaudzināšanu nozīmē pār...
-
Satiksmes organizācija pilsētā reti kad piedāvā risinājumus, ar kuriem vienlīdz apmierināti būtu pilnīgi visi. Katra jauna ceļazīme, ātrum...
-
Jelgavā turpinās jaunā teritorijas plānojuma publiskā apspriešana. Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk izprast piedāvātās izmaiņas, Rusantro.co...
-
Braucot garām Glūdai apstājos, lai paspētu iemūžināt ēkas, kuras drīz vien apēdīs laika zobs.
-
2017. gada 31. martā Jelgavas Studentu teātrī pirmizrāde - “ Parīzē es lidoju ar gaisa balonu... ”. Bet mums ir iespēja aplūkoties, kā ti...
Kopējais lapas skatījumu skaits

This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.
Ierakstīt komentāru