Tikko uzzināju, ka aizsaulē aizgāja regbija treneris Igors Umeckis. Pats pie viņa neesmu trenējies, bet ļoti labi viņu pazinu. Vēl vasarā fotografēju viņa puišu spēles, aprunājāmies. Un svarīgākos vārdus tā arī nepateicu.
Viņš bija īsts vīrs. Stingrs, bet taisnīgs. Ar smaidu uz sejas. Es esmu priecīgs, ka man bija gods ar viņu būt pazīstamam.
Izsaku savas dziļākās līdzjūtības radiniekiem.
Lasītākie raksti
-
Tāpat, kā daudzus citus Latvijas iedzīvotājus svētdien mani pārsteidza zvans ar instrukciju glābt savu naudu no „Swedbank” konta. Aicināju...
-
Pavasaris atnesis ne tikai siltāku laiku, bet, šķiet, arī īstu "saasinājumu" uz Jelgavas ceļiem. Tikai 1,5 kilometru garā posmā p...
-
Pilsēta ir dzīvs organisms, kas nekad nepabeidz savu attīstību. Aiz katras jaunās ceļa zīmes vai luksofora signāla slēpjas stundām garas dis...
-
Jelgavas Latviešu biedrība (JLB) atskatās uz ražīgu 2025. gadu, kura laikā atjaunota teātra kopas darbība, izdota dzejas grāmata un godināta...
-
Tuvojoties aktīvajai sezonai, Jelgavas pilsētas Satiksmes kustības drošības komisija (SKDK) ir izvērtējusi aizvadītā gada datus un lēmusi at...
Kopējais lapas skatījumu skaits

This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.
Ierakstīt komentāru