22.11.26

Pasta un Lielās ielas krustojuma plūsmas virzieni pirms un pēc izmaiņām

Jelgavas valstspilsētas Satiksmes kustības drošības komisijas (SKDK) sēdē tika pieņemts kompromisa lēmums: lai mazinātu rīta un vakara sastrēgumus Lielās un Pasta ielas krustojumā, atļaut kreiso pagriezienu uz Lielo ielu arī no Pasta ielas vidējās joslas.

Es par šo lēmumu balsoju pret. Ne jau tāpēc, ka man nepatiktu jaunas idejas vai es neredzētu sastrēgumus Pasta ielā, bet gan tāpēc, ka bez reāliem mērījumiem šāda izmaiņa var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Vienlaikus es apzinos, ka arī mans viedoklis var būt kļūdains — tādēļ pēc sēdes veicu sākotnēju analīzi, lai pārbaudītu abus iespējamos scenārijus.

Kā krustojums strādā pašlaik?

Pasta iela šajā posmā ir vienvirziena iela ar trim joslām (A, B un C), kas šķērso četrjoslu Lielo ielu. Luksofora pilnais cikls ilgst 120 sekundes, un pagarināt zaļo signālu Pasta ielai praktiski nav iespējams, jo pa Lielo ielu plūst vairākkārt lielāks transporta apjoms.

Līdzšinējā kārtība ir vienkārša:

  • Kreisā josla (A): tikai kreisais pagrieziens.
  • Vidējā josla (B): tikai braukšana taisni.
  • Labā josla (C): braukšana taisni vai labais pagrieziens.

Galvenais iemesls, kāpēc Pasta ielā veidojas rindas, ir gājēju pārejas (A1 un C1). Gājēju plūsma šeit ir intensīva, jo blakus atrodas autobusu pietura. Autovadītājiem, kuri griežas pa kreisi vai pa labi, vispirms ir jāpalaiž gājēji. Līdz šim vidējā (B) josla bija vienīgais „brīvais koridors” — autovadītāji, kas brauca taisni, varēja šķērsot krustojumu, negaidot, kamēr kāds priekšā palaidīs gājējus.

Kāpēc es biju pret? (Mana hipotēze)

Ja no vidējās joslas atļauj griezties arī pa kreisi, zūd šī vienīgā brīvā taisnvirziena josla. Tiklīdz vidējā joslā pie krustojuma piebrauc automašīna, kas vēlas nogriezties pa kreisi, tā apstājas, lai palaistu gājējus — un nobloķē visus aiz sevis braucošos, kuri vēlas doties taisni. Ja tajā pašā brīdī labajā (C) joslā kāds palaiž gājējus, griežoties pa labi, faktiski apstājas visas trīs Pasta ielas joslas.

Lai nebalstītos tikai uz sajūtām, šo situāciju pārbaudīju ar vienkāršotu matemātisko modeli (pieņemot, ka zaļais signāls ilgst 30 sekundes, gājēji nogriešanos kavē pirmās 12 sekundes un 20% vidējās joslas vadītāju izvēlas griezties pa kreisi). Rezultāti iezīmē būtisku risku:

  • Vidējās joslas jauda krītas par piektdaļu: šādā scenārijā B joslas teorētiskā caurlaides spēja samazinās no 450 līdz aptuveni 359 automašīnām stundā (par 20,3%).
  • Kopējais efekts var būt negatīvs: ja kreisā (A) josla nemaz nav kritiski pārslogota (piemēram, tajā stundā brauc 200 auto), tad daļas kreiso pagriezienu pārvirzīšana uz vidējo joslu samazina kopējo apkalpoto auto skaitu par aptuveni 41 automašīnu stundā (no 520 uz 479).

Turklāt nedrīkst aizmirst par satiksmes drošību. Kreisais pagrieziens no divām joslām vienlaikus rada papildu konfliktus: automašīnu trajektoriju krustošanos, sliktāku gājēju pārejas redzamību (viena mašīna var aizsegt gājēju otrai), grūtības lielgabarīta transportam un risku, ka vadītāji pēdējā brīdī mēģinās mainīt joslu.

Kad mana hipotēze neatbilst patiesībai?

Godīgai analīzei vienmēr jāpārbauda arī pretējais variants — vai es varu kļūdīties? Jā, un aprēķini to skaidri parāda.

Ja reālajā dzīvē Pasta ielas kreisā (A) josla ir smagi pārslogota — piemēram, pa kreisi vēlas nogriezties 400 automašīnas stundā, bet viena josla spēj izlaist tikai 270 —, savukārt vidējā joslā ir brīva kapacitāte, tad situācija mainās. Pārdalot daļu kreiso pagriezienu (piemēram, 80 auto stundā) uz vidējo joslu, kopējā krustojuma caurlaides spēja šajā scenārijā pieaug par aptuveni 39 automašīnām stundā (no 590 uz 629).

Citiem vārdiem sakot: viena un tā pati izmaiņa vienos apstākļos krustojumu padara lēnāku par 41 auto stundā, bet citos — ātrāku par 39 auto stundā.

Taupība, kas iedzīvotājiem var izmaksāt dārgāk

Šeit arī nonākam pie galvenās problēmas. Kāpēc man nācās rēķināt divus pretējus, hipotētiskus scenārijus? Tāpēc, ka mums nav reālu satiksmes datu. Mēs precīzi nezinām, cik automašīnu katrā joslā un virzienā šķērso šo krustojumu sastrēgumstundās, cik ilgi patiesībā gājēji kavē pagriezienus un cik garas rindas nepaspēj izbraukt vienā ciklā.

Zīmīgi, ka tieši tajā pašā 11. novembra sēdē komisija lēma par satiksmes plūsmu mikromodelēšanu, kas ļautu datorvidē pārbaudīt dažādas izmaiņas pirms tās ievieš ielās. Lai taupītu pilsētas budžetu, no šīs modelēšanas (kas 10 krustojumiem izmaksātu ap 15 000 eiro) tika nolemts atteikties.

Līdzekļu taupība pašvaldībā ir ļoti svarīga, un ir pilnīgi saprotama vēlme naudu tērēt taustāmiem darbiem ielās. Taču pilsētas centrālo krustojumu pārveidošana pēc principa „pamēģināsim un paskatīsimies, kas notiks” nav īsta taupība. Ja eksperiments neizdodas, cenu par to katru rītu un vakaru samaksā Jelgavas iedzīvotāji — ar zaudētu laiku sastrēgumos, lieki sadedzinātu degvielu un paaugstinātu avāriju risku. Dažkārt atteikšanās no profesionālas datu analīzes un modelēšanas beigās izmaksā daudz dārgāk nekā pats pētījums.

Whatsapp Button works on Mobile Device only

Start typing and press Enter to search