Ar tik skaļu uzrakstu 90 gadus atpakaļ iznāca laikrasta "Jelgavas Vārds" (Nr.11, 09.03.1930.) kārtējai numurs, kuru var lasīt Latvijas nacionālās bibliotēkas elektroniskā krātuvē "Periodika.lv". Izlasot šo rakstu, varam mēģināt salīdzināt mūsdienu apstākļus un tos, kuri bija mūsu senčiem, ka arī salīdzināt vai esam īpaši atšķirīgi.
Pēdējā laikā galvaspilsētas presē un pat saimnieciskās aprindās parādījušās ziņas par Jelgavas tirdzniecības un rūpniecības katastrofālo stāvokli, norādot uz daudzu firmu saimniecisku sabrukumu, strādnieku streikiem, neizmaksātām algām u.c. bankrota pazīmēm.
Šīs uztraucošās ziņas radījušas zināmus sarežģījumus saimnieciskās aprindās un lietpratēji sākuši raudzīties uz jelgavniekiem neuzticīgi. Dažām firmām samazināti kredīti u.c.
Lai stāvokli noskaidrotu, tad dodam vārdu saimnieciskās dzīves redzamākiem darbiniekiem un tirgotājiem.
tie gadījumi, kas minēti galvaspilsētas presē, par dažu Jelgavas veikalu nonākšanu maksāšanas grūtībās, nav atspēkojami. Tā ir vispārēja parādība – visas valsts mērogā. Tomēr, salīdzinot Jelgavu ar Rīgu, droši var teikt, ka pie mums, neskatoties uz visām saimnieciskām grūtībām, bankroti sastopami daudz retāki.
A.Greiers, pazīstams tirgotājs, izsakās:
nav noliedzams, ka Jelgavā notiek bankroti, tomēr reti. Ir tādi tirgotāji, kas taisni ar to nodarbojas un dzen ar bankrotiem peļņu. Lai nebankrotētu godīgie tirgotāji, tad nepieciešami, ka tie tirgotāji, kas iesāk savus veikalus, sāktu ar savu kapitālu, bet nevis ar kredītu. Ir veca komerciāla patiesība, ka tie, kas iesāks zem 50 % skaidrā naudā, padoti nīkuļošanai un pie katras mazākās krīzes bankrotē. Tā arī izskaidrojam Veinberga un Krāmera veikalu maksāšanas grūtības.
Veinbergs, firmas īpašnieks:
mūsu rūpniecības uzņēmums savus darbus atjaunos 10. martā ar tie pašiem strādniekiem. Tā kā pašlaik nav sezona, tad formai bija dažas grūtības. Tomēr parādā palikām tikai vienam akorda strādniekam. Strādnieku streiks notika nevis algu neizmaksas dēļ, bet gan lai panāktu algas paaugstinājumu.
Jānis Lecis, Latvijas bankas Jelgavas nodaļas pārvaldnieks, ziņo:
ir jūtama krīze rūpniecībā un ari citās saimnieciskās dzīves nozarēs. Galvenais, ka mūsu rūpniecībai trūkst noņēmēju. Otrs apstāklis – ka daži uzņēmēji aiz nemākulības un prakses trūkuma noved savus veikalus līdz bankrotam. Maz tādu uzņēmēju, kur nenīkuļotu. Vispār latviešiem nav vairs tā darba prieka, kas bija agrākos gados. Par to mēs varam pateikties tikai kreiso propagandai. Tagad visi cenšas saņemt tikai pabalstus. Un arī tas neko nelīdz. Uzņēmumi, kuri parasti nodibināti uz kredīta un aizņēmušies, nīkuļo, kamēr bankrotē.
Ernests Alksnis, pazīstams rūpnieks un “Pils teātra” direktors:
tiešām jāatzīst, ka Jelgavas rūpniecības stāvoklis ir stipri kritisks, jo izstrādājumiem nav noņēmēju. Tagad jāstrādā ļoti uzmanīgi un jāsamazina izdevumi, lai varētu rūpniecības uzņēmumi pastāvēt. Pašlaik rūpniecībām un vietējām fabrikām maz apgrozības līdzekļu, kas vedams sakarā ar vispārējo grūto saimniecisko stāvokli.
I.Podratšņiks, tirdzinieku savienības priekšnieks, izsakās:
Jelgavas tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi atrodas bankrota priekšvakarā. Stāvoklis ļoti kritisks. Lielākā daļa uzņēmumu iestiguši parādos un ar mokām velk savu dzīvību. Arī pat pilsētas saimnieciskais stāvoklis nestabils. Vienai pašai Jelgavas pilsētas krājkasei pašvaldība parādā Ls 271 400, par ko jāmaksā augstas procentes. Bez tam tai ir arī parādi kredītsabiedrībā u.c. naudas iestādēm. Rūpniecības ražojumiem nav noņēmēju un pirkšanas spējas pašreiz samazinājušās vairāk kā jebkad.
Ierakstīt komentāru