30 maijs 2019

Par Evitu! Pret Levitu!

Egils Levits kļuva par valsts prezidentu vēl no brīža, kad tika minēts, kā iespējamais kandidāts. Nacionālisti, liberāļi, centristi, labējie vienā balsī slavināja topošo kandidātu, kā tādu mesiju uz Latvijas zemes. Tas izskatījās (un joprojām) izskatās ārkārtīgi dīvaini. Kritiskās domāšanas sludinātāji krita pie Levita kunga kājām un nācās pašam mēģināt šķetināt jaunā prezidenta uzskatus un ideālus.


Nenoliedzami Egils Levits ir ļoti daudz izdarījis Latvijas neatkarības atgūšanā (kaut arī Juris Bojārs liek par to šaubīties). Ņemot vērā, ka viņš ir studentu korporācijas korporelis (kā mēs labi zināms, dalība korporācijā ir mūžīga), tad noteikti tam piemīt nacionālisma ideoloģijas pamatvērtības. Tāpēc arī nav brīnums, ka prezidenta amatam viņu virzīja Nacionālā apvienība.

Noteikti jāpiezīmē, ka no Latvijas Tautas frontes viņš pārgāja uz liberāl-konservatīvo partiju “Latvijas Ceļš”, kura kļuva par pirmo atjaunotās republikas miljonāru kaltuvi. Egils Levits tiešām ir miljonārs, par kuru gan kļuva akciju tirgošanas rezultātā. Datu par laiku, kurā viņš tika pie sava miljona, man gan nav. Būt miljonāram nav slikti un pat apsveicami, tāpēc šis fakts nav būtisks vērtējot prezidentu.

Egils Levits 2013.gada kļuva par Satversmes preambulas autoru, kurā ir vismaz viena pretrunīga nostādne – Latvijas identitāti veido kristīgās vērtības. Ņemot vērā kristietības ārkārtīgu pretrunīgumu, asiņaino pagātni un aizspriedumaino tagadni, šī postulāta ierakstīšana Satversmē XXI. gadsimtā atgādina par atpalikušās valsts pazīmi. Pati Satversme paredz reliģisku brīvību un iespēju ticēt jebkurai no vairāk nekā 400 pasaules dievībām, vienas konkrētas reliģijas norādīšana, kā valsts pamatu, liekas ir nevietā. Nerunājot jau par to, ka par kristiešiem sevi atzīst vien 43% no iedzīvotājiem, 30% tic Dievam, bet nav kristieši, bet vienā piektdaļa valsts iedzīvotāju vispār netic Dievam.

Pēc ievēlēšanas valsts prezidenta amatā, savā pirmā intervijā “Latvijas Radio” Egils Levits izskaidroja savu attieksmi pret reliģiju un zinātni, kas izskaidro, kāpēc kristietība nokļuva preambulā un kāpēc jauns prezidents ir ticīgs un konservatīvs cilvēks, kas diez vai sekmēs Latvijas attīstību modernās valsts virzienā, kā pats prezidents postulējis.



“Zinātnes pamati, gan reliģijas pamati ir tie paši.” Zinātnes un reliģija pamati ir tie paši, Karl! WTF, Karl? Šāds paziņojums pēc Higsa bozona atklāšanas un melnā cauruma fotogrāfijas publicēšanas, liek aizdomāties par prezidenta izpratni par fundamentālo zināti un zinātnisko teoriju pierādīšanu procesu.

Vairākās citās intervijās Egils Levits neslēpa savas bailes no ciparu tehnoloģijām. Piemēram, viņš ir pret balsošanu Internetā, atsaucieties uz savām zināšanām par dažādu sistēmu uzlaušanu. Pat neskatoties uz to, ka Igaunijā jau desmit gadus balso Internetā un pat Krievijā uzsāks elektroniskās balsošanas testēšanu. Vēl vienā no savām uzstāšanām, Levita kungs izteica savas bažas par mākslīgo intelektu. Neskatoties uz to, ka tas jau tagad ir plaši izplatīts pasaulē elementārākās darbībās. Nedaudz atgādināja datora lietotāja bailes, kad dators pajautā par iespēju atjaunot antivīrusa programmu, kam seko zvans draugam ar jautājumu: “Ko man tagad darīt?”.

Prezidentam ir jurista izglītība un liela pieredze darbā Eiropas Savienības tiesās. Vienīgais jurisprudence nav fundamentālā zinātne un līdz ar to no viņa varam sagaidīt uzlabojumus likumdošanas dokumentu kvalitātē, bet ne kaut kādu attīstību tautsaimniecībā. Juristiem ir raksturīgi nodarboties ar likumu interpretāciju, lai vienmēr izietu no situācijas neskartiem, nevis risināt reālas dzīves problēmas Tas nav ne labi, ne slikti. Vienkārši iezīmē dzīves pamatnostādnes.

Vēl liek bažīties tas, ka prezidents nemitīgi piemin valstiskuma stiprināšanu. Parasti tāda stiprināšana notiek ar represīvām un ierobežojošām metodēm, bet nevis ar brīvības vairošanu. Blakus esošajā lielā kaimiņvalstī ar valstiskuma stiprināšanu nodarbojās jau astoņpadsmit gadus un vienīgais ko mēs redzam, ka valsts nonākusi hibrīdā politiskā režīmā no kura baidās visas pārējās kaimiņvalstis. Galu galā, valstiskumu veido laimīgie valsts iedzīvotāji, nevis normatīvie dokumenti, kuri regulā, kā un ko darīt iedzīvotājiem.

Advokāte Ieva Brante mikroblogošanas vietnē “Twitter”, rakstot ierakstu par atbalstu Egilam Levitam, pieļāva kļūdu un uzrakstīju “Par Evitu!”. Iespējams šī bija kļūda pēc Freida. Labāk būtu balsot par neeksistējošo kandidāti Evitu, nevis par Levitu. Laiks rādīs. Atliek vien cerēt, ka manas pārdomas ar laiku neattaisnosies. 

Nav komentāru: