Zvaigžņu lietus piesaistīja lielu romantiķu skaitu vērot krītošos Svifta-Tatla komētas atlikumus, kurus īpašie fanātiķi sauc par "Svētā Laurentija asarām”. Metot roku miegam devos ne tik daudz vērot, cik iemācīties iemūžināt šo īpašo mirkli. Ka jau iepriekš lielākās sarežģītības rada fokusēšanās. Tur vēl ir kur piestrādāt. Otrs secinājums, pērciet labākus objektīvus, kamerai nav tik lielas nozīmes. Trešais, perseīdi nekrīt no vienas vietas, bet gan visā plašumā un ietrāpīt vajadzīgā vietā un laikā nav tik viegli. Perseīdu bija gana daudz. Piecās sekundēs varēja vērot līdz trim krītošiem objektiem. Bet atmiņā paliks viens. Ļoti spožs perseīds ielidoja Zemes atmosfērā tieši virs galvas (skaidrs, ka objektīvs bija pagriezts uz citu pusi) un pēc tā palika skaista aste, kurām lēnām, negribīgi izkusa uz zvaigžņota debesu fona.
Ierakstīt komentāru