06.11.26

Kāpēc Latvijas budžetam gaidāmi "nepopulāri lēmumi"? Mīti un reālā situācija

Kāpēc Latvijas budžetam gaidāmi "nepopulāri lēmumi"? Mīti un reālā situācija

Latvijas budžeta izaicinājums

Īsi sakot: Valsts budžets šobrīd atgādina situāciju, kurā mūsu ienākumi aug lēnāk nekā gribētos, bet obligātais rēķins par drošību ir uzlēcis kosmosā. Kaut arī "Rail Baltica" un "airBaltic" ir skaļākie problēmu bērni, patieso lielo iztrūkumu rada tas, ka drīz beigsies banku pagaidu virspeļņas nodokļa ieņēmumi un mums fiziski trūkst darbaroku, kas šos pieaugošos tēriņus varētu apmaksāt. Tāpēc jostas būs jāpievelk mums visiem, un bez sāpīgiem lēmumiem valsts vienkārši neizvilks.

Sabiedrībā bieži izskan pieņēmumi, ka gaidāmie izdevumu samazinājumi un nodokļu izmaiņas ir saistītas tikai ar neveiksmīgu "Rail Baltica" un "airBaltic" pārvaldību. Lai gan šie projekti patiešām rada nopietnus fiskālus izaicinājumus, patiesā valsts budžeta situācija ir daudz komplicētāka. Balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) oficiālajiem datiem, šajā rakstā apskatīsim galvenos budžeta deficīta cēloņus un iemeslus, kāpēc nepopulāri lēmumi ir neizbēgama realitāte.

1. Lēnāka ekonomikas izaugsme un noturīga inflācija

Valsts budžeta ieņēmumu bāze ir tieši atkarīga no ekonomikas izaugsmes tempiem, kuri kļūst mērenāki:

  • Reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 2026. gadā tiek prognozēta 2,4% apmērā, bet 2027. gadā tā palēnināsies līdz 1,9%.
  • Lēnāka ekonomikas izaugsme, kā arī privātā patēriņa un algu pieauguma sabremzēšanās tiešā veidā rada risku nodokļu ieņēmumu bāzei. Turklāt privātā patēriņa vājināšanās nozīmē lēnāku pieaugumu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos.
  • Vienlaikus inflācija 2027. gadā joprojām varētu sasniegt 3,7%, kas uztur augstu spiedienu uz valsts izdevumiem, tostarp sociālo pabalstu un pensiju indeksāciju.

2. Aizsardzības izdevumu straujš pieaugums

Ģeopolitiskā situācija pieprasa valsts drošības stiprināšanu, taču tai ir milzīga fiskālā cena, kas veido lielāko daļu no budžeta iztrūkuma:

  • Sākot ar 2027. gadu, izdevumi aizsardzībai saskaņā ar NATO metodoloģiju sasniegs vismaz 5% no IKP.
  • Nepieciešamība 2030. gadā uzturēt aizsardzības izdevumus 2029. gada līmenī vien rada milzīgu negatīvo fiskālo telpu, kas pārsniedz 880 miljonus eiro.
  • Aizsardzības izdevumi nepielūdzami konkurē ar citām valsts budžeta prioritātēm (veselību, izglītību). FDP eksperti turklāt norāda, ka aizsardzības izdevumu tiešais devums pašu ekonomikas izaugsmei ir salīdzinoši zems, jo liela daļa šo iepirkumu ir militārā aprīkojuma imports.

3. Terminēto (pagaidu) ieņēmumu avotu beigas

Budžeta ieņēmumus vidējā termiņā būtiski samazinās līdzšinējo "plāksteru" jeb atbalsta pasākumu darbības beigas:

  • Fiskālo telpu, sākot ar 2028. gadu, ievērojami samazinās banku solidaritātes terminētā pasākuma (virspeļņas nodokļa) beigas.
  • Sākot ar 2029. gadu, beigsies arī 1% sociālo iemaksu pagaidu novirzīšana no 2. pensiju līmeņa uz 1. pensiju līmeni.
  • Šo ieņēmumu avotu izsīkšana nozīmē, ka valstij būs jāsaskaras ar simtiem miljonu eiro lielu papildu budžeta iztrūkumu, kas būs jākompensē ar jauniem, pastāvīgiem ieņēmumiem.

4. Demogrāfija un darbaspēka trūkums

Ekonomikas attīstību bremzē strukturāli faktori:

  • Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās aizvien vairāk kļūst par ekonomikas izaugsmi ierobežojošu faktoru. Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis pakāpeniski samazināsies, tomēr vienlaikus saruks arī kopējais darbaspēka piedāvājums.
  • Šādos apstākļos izšķirošs priekšnoteikums potenciālās izaugsmes saglabāšanai un budžeta ieņēmumu uzturēšanai kļūst produktivitātes pieaugums. Taču, ja investīciju kāpums nenesīs gaidīto produktivitātes izrāvienu, fiskālā bāze būs vēl vājāka.

Vai "Rail Baltica" un "airBaltic" ir galvenie vainīgie?

Sabiedrībā valdošais mīts par lielo projektu ekskluzīvo ietekmi uz budžeta krīzi neatspoguļo pilnu ainu, lai gan bažām ir pamatots iemesls.

  • Fiskālās disciplīnas padome apstiprina, ka saglabājas būtiski fiskālie riski saistībā ar "Rail Baltica" finansējuma pietiekamību un "airBaltic" pasliktināto finanšu situāciju.
  • Šo projektu problēmas nākotnē patiešām var prasīt papildu valsts atbalstu, kas ievērojami palielinātu spiedienu uz publiskajām finansēm.
  • Tomēr šie megaprojekti ir nozīmīgs papildu risks. Strukturālo budžeta deficītu jau pašos pamatos dzen uz augšu aizsardzības bāzes izdevumi, izsīkstošie pagaidu nodokļi un demogrāfiskie izaicinājumi. Arī tad, ja abi megaprojekti ritētu nevainojami, valstij tik un tā būtu jāmeklē izdevumu mazināšanas pasākumi.

Fiskālā realitāte skaitļos un iespējamie risinājumi

Valsts iespējas finansēt jaunas iniciatīvas šobrīd ir kritiski ierobežotas:

  • Fiskālā telpa (brīvie līdzekļi jaunām politikas iniciatīvām) vidējā termiņā būs izteikti negatīva, 2028. gadā sasniedzot mīnus 153,3 miljonus eiro.
  • Līdz 2030. gadam negatīvā fiskālā telpa drastiski pieaugs, pietuvojoties mīnus 883,5 miljoniem eiro.
  • Vispārējās valdības parāda līmenis turpinās kāpt no 48% no IKP 2026. gadā, stabilizējoties 53-54% līmenī sākot ar 2029. gadu. Palielinoties parādam un pieaugot globālajām aizņemšanās likmēm, augs arī parāda apkalpošanas izmaksas.

Kā redzams no oficiālajiem datiem, valdības paziņojumi par nepopulāriem lēmumiem ir objektīva, dzelžaina matemātika, nevis atsevišķu iestāžu kaprīze. Lai sabalansētu valsts finanses, lēmumu pieņēmējiem būs jārīkojas divos galvenajos virzienos:

  1. Izdevumu mazināšana: Būs nepieciešams turpināt un paplašināt bāzes izdevumu samazinājumus valsts pārvaldē.
  2. Ieņēmumu palielināšana: Lai finansētu valsts pamatfunkcijas un drošību brīdī, kad beigsies pagaidu iemaksas, nāksies lemt par ieņēmumu bāzes jeb nodokļu celšanu, kas apstākļos, kad patēriņš un ekonomika sabremzējas, būs ārkārtīgi izaicinoši.

Informācijas avoti:

Whatsapp Button works on Mobile Device only

Start typing and press Enter to search