Ir vakari, kad pilsēta vienkārši iegrimst krēslā, un ir vakari, kad tā pēkšņi atver acis, ievelk dziļu elpu un sāk pukstēt pavisam citā ritmā. Tieši tas vakar notika Jelgavā, pie senā Sv. Trīsvienības baznīcas torņa mūra pakājes. Tur nenotika vienkārši kārtējais kultūras pasākums vai iepriekš atstrādāts priekšnesums – tur notika īsts, nepieradināts mākslas apvērsums ar nosaukumu "Mākslas kvadrāts".
Teikt, ka esmu pārsteigts vai iedvesmots, būtu pārāk bāli, pliekani un banāli. Šādi vārdi nespēj notvert to elektrisko spriedzi un brīvības sajūtu, kas virmoja telpā starp māksliniekiem un skatītājiem. Tur nebija sterilu rāmju, iekaltu dialogu vai iepriekš novilktu robežu – bija tikai tīra ideja, koncepcija un drosme uzticēties mirkļa radīšanas spēkam.
Četri virzieni – viena dzīva mākslas elpa
Viss aizsākās ar klusumu un baltu audeklu uz platformām. Un tad sākās burvība: katrs mākslas veids aizskāra savu, pavisam personīgu dvēseles stīgu, lai pēc mirkļa saplūstu vienotā, elpojošā polifonijā. Vārds pārtapa skaņas vibrācijā, skaņa materializējās dejotāju plastiskajās kustībās, bet kustība izlauzās dzīvās, spilgtās krāsu šļakatās uz baltajām plaknēm.
Ričarda Fedotova (Rick Feds) radītā skaņu pasaule savija dzejas ritmus, dzīvos instrumentus un cilvēka balsis vienā pulsējošā frekvencē. Baltās skatuves platformas performances gaitā kļuva par dzīvām, ekspresīvām gleznām, kur katrs triepiens un katrs dejotāja solis bija neatgriezenisks. Tā nebija izrāde skatīšanai no droša attāluma – tā bija līdzpārdzīvošana. Kompozīcija sastāvēja no tūkstošiem smalku detaļu, kurās ikviens klātesošais varēja atrast un ieraudzīt kaut ko tieši sev.
Lai no trauslas improvizācijas koncepcijas radītu tik nobriedušu, spēcīgu un estētiski baudāmu mākslas darbu, ir vajadzīga ne tikai drosme, bet arī izcils profesionāļu meistarības līmenis. Milzīgs paldies Annikai Andersonei – šī notikuma sirdij, prātam un dvēselei –, horeogrāfei Olgai Žitluhinai, režisorei Dacei Kravalei un visiem fantastiskajiem dejotājiem, māksliniekiem un mūziķiem, kuri vakar Jelgavai uzdāvināja šo brīnumu.
Izlaušanās no pagrīdes
Šim notikumam ir daudz dziļāka nozīme, nekā tikai viena izdevusies septembra performance. Desmitgadēm ilgi laikmetīgā māksla Jelgavā ir mājojusi savdabīgā "pagrīdē" – tā ir pastāvējusi klusi, bieži vien nepamanīta, nenovērtēta vai atstāta nomaļus, piekāpjoties tradicionālajām un ierastajām kultūras formām. Mēs pārāk bieži esam samierinājušies ar domu, ka pēc svaiga gaisa malka, pēc patiesi mūsdienīga, avangardiska un drosmīga mākslas piedzīvojuma mums ir jāmēro ceļš uz Rīgu, Berlīni vai citām Eiropas kultūras metropolēm.
Vakar šis mīts sabruka. Šāds enerģijas un talanta sprādziens pilsētas publiskajā telpā nebūtu iespējams arī bez pašvaldības vadības un iestādes "Kultūra" atbalsta – par to patiesu uzslavu ir pelnījusi iniciatīva aicināt sabiedrību ar jaunām idejām un gatavība uzticēties eksperimentam. Jo laikmetīgā māksla prasa uzdrīkstēšanos nezināt gala rezultātu.
Ļoti gribas ticēt, ka "Mākslas kvadrāts" nav tikai spilgta komēta, kas uz mirkli iemirdzējās un pazuda nakts tumsā. Cerams, ka šī radītā plaisa pelēkajā ikdienā kļūs par pastāvīgu durvju spraudziņu, pa kuru laikmetīgā māksla ienāks Jelgavas ielās, skvēros un cilvēku sirdīs uz palikšanu. Mūsu pilsētai piestāv drosme, un Jelgava ir pelnījusi elpot vienā ritmā ar pasauli.
Ierakstīt komentāru