Šodien neliela avārija Lielajā ielā, pretī Jelgavas domes ēkai, uz laiku apgrūtināja satiksmi vienā virzienā. Lai gan tas nebija liela mēroga sastrēgums, šī situācija kalpo kā labs piemērs, lai racionāli izvērtētu mūsu pilsētas galvenās ielas caurlaidību un iespējamos nākotnes risinājumus.
Lielā iela ir pilsētas centrālā artērija, un tās noslodze ir likumsakarīga. Kreisajā joslā bieži atrodas automašīnas, kas gaida iespēju veikt manevru, savukārt pārējā plūsma intensīvi izmanto brīvo labo joslu. Šādos apstākļos autovadītāju redzamība var būt ierobežota, un vēlme paspēt šķērsot krustojumu pie atļautā signāla reizēm rezultējas ar pārāk mazu distanci starp transportlīdzekļiem. Jebkura plūsmas aizkavēšana – vai tā būtu strauja bremzēšana vai, kā šajā gadījumā, tehniska sadursme – neizbēgami rada automašīnu rindu. Lai gan ātruma samazināšana šajā posmā teorētiski uzlabotu drošību, praktiski tas vēl vairāk palēninātu kopējo plūsmu, kas jau tā ir blīva.
Vēsturiskais plānojums un mūsdienu realitāte
Pašreizējā ielu struktūra ir veidota citos ekonomiskajos apstākļos. Padomju laika pilsētbūvniecība neparedzēja situāciju, kad privātais transports būs tik plaši pieejams – statistika liecina, ka uz katru strādājošo pilsētā ir aptuveni 1,7 automašīnas. Tā laika plānojums neietvēra apbraucamos ceļus, kas spētu pilnvērtīgi novirzīt plūsmu prom no centra, un esošā infrastruktūra strādā ar maksimālu atdevi.
Infrastruktūras risinājumu izmaksas un ieguvumi
Diskutējot par risinājumiem, bieži tiek minēts tilts pār Lielupi, kas savienotu Loka maģistrāli un Atmodas ielu. Jāatzīst, ka šāds projekts ne tikai prasītu milzīgus finanšu resursus, kurus bez valsts atbalsta pilsēta nevar nodrošināt, bet arī radītu jaunu izaicinājumu Loka maģistrāles un Rīgas ielas krustojumā.
Racionālākas alternatīvas, kas prasītu rūpīgu izpēti, varētu būt:
Mazāks tilts: Savienojums starp Sporta/Palīdzības ielu un Krasta ielu, kas atslogotu centru no vietējās satiksmes.
Apvedceļš: Tranzīta plūsmas novirzīšana, savienojot Miera ielas rotācijas apli ar Dobeles šoseju ārpus pilsētas.
Līdzsvara meklējumi
Jāsaprot, ka visi lielie infrastruktūras projekti ir dārgi un laikietilpīgi. Reālistiskākais scenārijs tuvākajai nākotnei ir līdzsvara meklēšana starp privātā transporta ērtībām un pilsētas iespējām. Tas var ietvert pakāpeniskas izmaiņas – sabiedriskā transporta pilnveidošanu, stāvvietu politiku un alternatīvu pārvietošanās veidu integrēšanu. Satiksmes intensitāte turpinās mainīties, un pilsētas uzdevums ir pielāgoties šiem apstākļiem iespēju robežās. Cerēt uz ātriem un vienkāršiem risinājumiem ir pārgalvīgi.
Ierakstīt komentāru