“KPV” un “Memory Water” šonedēļ uzsāka jaunu kampaņu, kurā apgalvo, ka Latvijā ir lielākie darbaspēka nodokļi Eiropā. Šo paziņojumu šķetināt sāku 1. daļā, bet šeit būs turpinājums.
“Memory Water” – ir ūdens tirgotājs, kurš piedēvē ūdenim pārdabiskas spējas, kuras tām nav. Vai nu vienkārši krāpnieki. Tiešas saistības starp uzņēmumu neatradu, tikai YouTube viņi paši sevi nodeva, ierakstot KPV saukli. Iespējams uzņēmums mēģina veikt netiešo aģitāciju, bet iespējams viņi arī finansiāli saistīti ar KPV.
Labi, pie lietas. Video viņi sāk ar līdzīgo algas aprēķinu ar nelielām kļūdām (nav ņemts vērā neapliekamais minimums), bet lai paliek. Būtiskākais sākas pēc algas nodokļu aprēķina. Pie algas nodokļa tiek pieskaitītas dažādas nodevas un to kopējais īpatsvars tiek noteikts, kā 15%. Nav norādīts no kādas summas 15% (no 1000 EUR vai no 550 EUR). Nav norādīts, ka nodevas cilvēks maksā tikai tad, kad veic pirkumu vai izmanto pakalpojumu, ka arī tas, ka tie aprēķinās no preces vai pakalpojuma cenas. Pēc šī mistika aprēķina nodokļu slogs pieaug līdz 60%, kas pilnībā neatbilst realitātei. Bet ko var prasīt no krāpniekiem.
Tālāk notiek vēl lielāka melošana. Vārdiem diktors pasaka, ka preces un pakalpojumi tiek aplikti vēl ar 21%, bet uz ekrāna uzraksta 20%, ka rezultātā viņam sanāk, ka nodokļu slogs jau ir sasniedzis jau 80% (nevis 81%). Šeit ir jābūt tiešām ļoti naivam, lai noticētu šiem meliem. Vienkārši paskatīsimies tīri matemātiski. Ja PVN sastāda 20% no Jūsu algas, kā apgalvo video, tad no tā izriet, ka tas sastāda 1000/100*20=200 EUR. Bet tie, kas māk skaitīt, atceras, ka mums uz rokām pēc nodokļu nomaksas ir vien 550 EUR (neskaitīsim nenosakamas nodevas) un ja mēs viņus visus iztērēsim precēs ar 21% PVN, tad nodokļos mēs samaksāsim 550-550/1.21=95,45 EUR. Jūtat atšķirību starp 200 un 95.45? (acīgs @ilmarmors piezīmē, ka pie pareizā aprēķina PVN slogs uz 1000 EUR algu būs 9.5%, nevis 20%, kā norādīts video). Pie tam Jums nav obligāti jāpērk preces, Jūs varat ielikt naudu zeķē un nekāds PVN viņu neapdraudēs. Jūs apdraud tikai čupiņa ar krāpniekiem, kura raujas pie varas.
Video apgalvo, ka gandrīz visas Eiropas valstīs ir samazinātas nodokļu likmes pārtikai. Tā ir puspatiesība. Eiropā ir dažādas nodokļu likmes, dažādām preču grupām. Somija ir viena no retām valstīm, kurā visai pārtikai ir viena samazināta PVN likme pārtikai. Aplūkosim tabulu.
Latvija
|
Igaunija
|
Lietuva
|
Somija
|
Zviedrija
|
Īrija
|
Lielbritānija
|
Vācija
| |
PVN pamatlikme
|
21%
|
20%
|
21%
|
24%
|
25%
|
23%
|
20%
|
19%
|
PVN pārtikai
|
5%
12%
21%
|
20%
|
21%
|
14%
|
12%
25%
|
0%
4.8% 13.5% 23%
|
0%
20%
|
7%
19%
|
Ūdens piegāde
|
21%
|
20%
|
21%
|
24%
|
12%
25%
|
23%
|
0%
|
7%
|
Farmācija
|
12%
|
9%
20%
|
5%
21%
|
10%
|
0%
25%
|
0%
13.5%
23%
|
0%
20%
|
19%
|
Sab. transports
|
12%
|
0%
20%
|
9%
21%
|
10%
|
0%
6%
|
0%
|
7%
19%
| |
Sab. ēdināšana
|
21%
|
20%
|
21%
|
14%
|
12%
|
9%
|
20%
|
19%
|
Atkritumu savākšana
|
21%
|
20%
|
21%
|
24%
|
25%
|
13.5%
|
0%
20%
|
19%
|
Friziera pakalpojumi
|
21%
|
20%
|
21%
|
24%
|
25%
|
9%
|
20%
|
19%
|
No tabulas var secināt, ka PVN tiek pielietots dažādi. Noteikti Latvijā var vēl dažādot to pielietošanu. Tomēr šīs atšķirības nav būtiskas, ja skatās to, kā faktoru kāpēc cilvēki aizbrauc prom no valsts, līdz ar to kampaņas apgalvojumi ir melīgi.
Video apgalvo, ka ir jāskatās kopējais nodokļu slogs. Jā un to arī dara. Tikai ne tā, kā analfabēti no “Memory Water”. To mēra, kā valsts nodokļu ieņēmumus attiecībā pret valsts IKP un šajā parametrā Latvijā ir piektais zemākais nodokļu slogs Eiropā. Piektais zemākais, Karl!
Video turpinājumā džeks no atmiņas ūdens, stāsta par “elementāro ekonomisko patiesību”, kuru formulējis ekonomists Arthur Betz Laffer (kas arī nav patiesība, jo Laffers pats neuzskatīja sevi par tās autoru). Ideja vienkārša, ka pieaugot nodokļu slogam līdz noteiktam punktam, budžeta ieņēmumi samazinās, nevis palielinās. Video apgalvo, ka tas punkts ir apmēram 50% nodokļu slogs. Hei, Kapteini Acīmredzamība, mums ir slogs ap 30% (sk. tabulu augstāk).
“Atmiņas Ūdens” džeks turpina stāstīt, ka Latvijā analītiķi neņem vērā šo ideju. Pie tam viņš pats norādīja uz Vikipēdijas rakstu par šo ideju. Bet laikam nav lasījis līdz galam. No Latvijas atjaunošanas sākuma, valsts gāja Laffera idejas pavadā ieviešot plakano nodokļa likmi – vienāds nodoklis neatkarīgi no ieņēmumu apjoma (toreiz 25%). Hei, “Atmiņas Ūdens”! Laffers visiem stādīja priekšā Latviju, kā piemēru savas teorija realizācijā. Krāpnieki, kas krāpnieki. Ir tikai viena nianse, Laffers uz Latvijas piemēra, nepierādīja savas idejas darba spēju. Ekonomisti uzskata, ka tās ietekmē izveidojās Latvijas ēnu ekonomika. Laffera idejas Latvijā neapsprieda, jo likme bija par augstu un cilvēki vienkārši pārgāja uz “aplokšņu algām”. Bija vēl viens Laffera idejas fanāts – Ronalds Reigans, kurš samazināja nodokļu likmes un kā viens no rezultātiem ASV no lielāka pasaules naudas aizdevēja, kļuva par lielāko parādnieku. Lasiet taču pašu norādītus avotus līdz galam.
Esmu nedaudz izlādējis savas dusmas par šo melošanu un gatavs nedaudz pastāstīt par to, kāpēc cilvēki tiešām brauc pelnīt uz ārzemēm. Ar cipariem. Jo tas visu vienkārši parāda. Salīdzināsim cik naudas uz rokas paliek cilvēkam, kurš saņem vidējo atalgojumu savā valstī, ir samaksājis nodokļus un arī komunālos izdevumus.
Vidēji ienākumi uz rokas, EUR
|
Komunālie pakalpojumi, % no ienākumiem
|
Komunālie pakalpojumi, EUR no ienākumiem
|
Cik paliek uz rokas pārējiem tēriņiem, EUR
| |
Latvija
|
735
|
21.2
|
156
|
582
|
Igaunija
|
957
|
17.6
|
168
|
789
|
Lietuva
|
693
|
15.6
|
108
|
585
|
Somija
|
2509
|
28.4
|
713
|
1796
|
Zviedrija
|
2570
|
26
|
668
|
1902
|
Īrija
|
2479
|
23.5
|
583
|
1896
|
Lielbritānija
|
1990
|
27
|
537
|
1453
|
Vācija
|
2270
|
23.9
|
543
|
1727
|
Pēc visām augstāk norādītām tabulām, mēs varam vienkārši secināt, ka par aizbraukšanas iemeslu no Baltijas valstīm ir tas, ka iedzīvotāju alga pēc nodokļu un komunālo maksājumu nomaksas ir tik maza, ka cilvēks nespēj sev sagādāt elementāru dzīvošanas komfortu. Dzīvo no algas līdz algai un neredz tam beigas. Bet ne nodokļu lielums to nosaka, kā primāro, bet tas, ka uzņēmums nespēj nopelnīt pietiekamu naudas summu, lai varētu izmaksāt lielāku algu. Protams, nodokļu korekcijas ir nepieciešamas, bet tas ir jādara ar prātu, nevis ar “elementāro ekonomisko patiesību”. Nodokļu izmaiņas nepieciešamas, lai cilvēki izietu no ēnu ekonomikas. Pie esošās platās nodokļu sistēmas tas vienkārši nav iespējams. Uzņēmumi dzīvos ēnas ekonomikā, jo likme ir par lielu, lai to samaksājot varētu gūt peļņu. Bet paralēli ir jādomā, kā mēs tiksim galā ar pieaugušiem budžeta izdevumiem izglītībai, medicīnai, armijai. Ministriju samazināšana ir piliens okeānā, salīdzinot ar tiem.
KPV un “Memory Water” nodokļu reforma ir fufels. Biju jautājis premjera kandidātam, lai tad stāda priekšā konkrētus ciparus, bet saņemu vien, ka viņi savāks ekspertus un tad tikai domās. Šos vārdus es dzirdu no vēlēšanām uz vēlēšanām. Tie paši vēži.
Ierakstīt komentāru