Varbūt izklausīsies slavinoši, bet tomēr nevar neatzīmēt, ka spēli varēja apmeklēt par brīvu un tas ļāva daudziem atnākt un izbaudīt lielo sportu klātiene. Zemgales Olimpiskais Centrs bija piepildīts līdz malām. Kondicionēšanas iekārtas netika galā ar tādu masu, toties atmosfēra uz laukuma bija fantastiska. Viena vietā varēja satikt gan elites pārstāvjus, gan atslēdzniekus.
Spēle varēja sākties un uzreiz pārvērsties par aizraujošo drāmu. Pirmā setā mūsējie uzvarēja, bet nākamajos divos zaudēja. Pirms ceturtā seta bija sajūta, ka mūsēji zaudēs. Pateicoties atbalstītajiem, kurus vadīja Raimonds Bergmanis, puiši saņēmās un pieveica viesus un atkārtoja to piektajā setā. Līdz ar to mūsējie izlīdzināja rezultātu sērijā.
Tribīnēs virmoja grūti aprakstāmas emocijas. Ko lai tur saka, ja pat žurnālisti un televīzijas operatori leca kājās, lai sveiktu mūsu izlasi pie katra gūtā punkta.
"Zelta" seta izspēle norisinājās ne tā, kā mēs to gaidījām un puiši nespēja izvilkt spēli. Likās, ka nedaudz pazaudēja sevi un nespēja savākties. Iespējams, tas notika emocionālas spriedzes rezultātā, jo pārāk vienkārši uzvara nonāca turku rokās. Bet tas nekas, mūsu puiši parādīja, ka spēj spēlēt un nākotnē noteikti spēs iekļūt Eiropas elitē.
Ierakstīt komentāru