Tikko uzzināju, ka aizsaulē aizgāja regbija treneris Igors Umeckis. Pats pie viņa neesmu trenējies, bet ļoti labi viņu pazinu. Vēl vasarā fotografēju viņa puišu spēles, aprunājāmies. Un svarīgākos vārdus tā arī nepateicu.
Viņš bija īsts vīrs. Stingrs, bet taisnīgs. Ar smaidu uz sejas. Es esmu priecīgs, ka man bija gods ar viņu būt pazīstamam.
Izsaku savas dziļākās līdzjūtības radiniekiem.
Lasītākie raksti
-
Tāpat, kā daudzus citus Latvijas iedzīvotājus svētdien mani pārsteidza zvans ar instrukciju glābt savu naudu no „Swedbank” konta. Aicināju...
-
Kad politiķis atklāti atzīst, ka vērtīgākā valūta politikā ir lojalitāte, ir jāuzdod jautājums – kas tieši par šo valūtu tiek pirkts? Analiz...
-
Jelgavas Satiksmes kustības drošības komisijas lēmumi atklāj, cik sarežģīti pilsētai ir līdzsvarot autovadītāju ērtības, gājēju drošību, sk...
-
Pēdējās Jelgavas pilsētas Satiksmes kustības drošības komisijas (SKDK) sēdē galvenā uzmanība pievērsta satiksmes plūsmas optimizācijai, gāj...
-
Pavasaris atnesis ne tikai siltāku laiku, bet, šķiet, arī īstu "saasinājumu" uz Jelgavas ceļiem. Tikai 1,5 kilometru garā posmā p...
Kopējais lapas skatījumu skaits

This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.
Ierakstīt komentāru