Māra Štromberga otrā Olimpiskā zelta medaļa bija patīkams pārsteigums daudziem. Bet ceļš līdz šim sasniegumam nebija rozēm kaisīts. Gan Mārim, gan citiem BMX braucējiem tas prasa lielu personīgo uzņemšanos un drosmi. Parādīšu Jums fotogrāfijās, kā mazie BMX braucēji kaļ savus panākumus.
Fotogrāfijas tapa ZOC kausa izcīņas un OPEN sacensību laikā 2012. gada 15. jūlijā. Man šīs ir otras BMX sacensības, kurās nākas vērot cik grūti nāk medaļas puišiem un meitenēm. Iepriekšējo sacensību foto šeit un šeit.
No malas varētu padomāt: „Kas tur sarežģīts? Min tik pedāļus un viss.” Bet Jūs pamēģiniet paši mīties ātrāk par kaimiņu puisi un ātri vien sapratīsiet, ka tas nav tik viegli.
Papildus sarežģītību sagādā lēcieni, pirms kuriem jāuzņem pareizais ātrums, neskatoties uz to, ka ar elkoņiem Jūs baksta konkurents.
Ātras palīdzības ārstes pēc sacensībām parasti lūdz nomierinošas zāles, jo skatīties uz kritieniem ir ļoti nepatīkami.
Es vēl labi atceros, ka pēc neatkarības atgūšanas, BMX aktīvisti saviem spēkiem būvēja trases. Pārējie no malas noskatījās un smīkņāja, saucot tos par nenormāliem.
Pateicoties šiem nenormālajiem, Latvija ieguvusi divas Olimpiskās zelta medaļas. Pacenšaties to novērtēt.
Gribās arī atzīmēt BMX braucēju vecākus un radiniekus, kuri gadiem ilgi skatās uz viņu kritumiem un pacēlumiem. Tāpēc arī radiniekus var uzskatīt par tiem, kas palīdzēja kaldināt Latvijas sportisko godu.
Ierakstīt komentāru